Psiholoģe Iveta Ruža – par profesionālo izdegšanu un kā ar to tikt galā

-Pastāstiet mazliet par sevi.

Mani sauc Iveta Ruža, un es esmu psiholoģijas zinātņu doktore, praktizējoša psiholoģe jau 16 gadus. Sāku strādāt par psihologu tieši rehabilitācijas centrā “Vaivari”. Būtībā tur tika veikta rehabilitācija cilvēkiem, kuri visu mūžu ir strādājuši un nav domājuši par savu psiholoģisko veselību. Rezultāts ir insults agrīnā vecumā. Tāpēc šodien es vēlos izvirzīt ļoti svarīgu tēmu – profesionālās izdegšanas sindromu un arī pastāstīt par Nacionālo veselības dienesta jauno projektu, kas ir tieši saistīts ar šo problēmu.

-Kas ir profesionālā izdegšana?

Pirmkārt, sāk ciest veselība – sākas biežas slimības lapas, un cilvēkam ir grūti atgriezties no slimības atpakaļ darbā.

Otrkārt, šī ir psihoemocionālā sfēra, kad cilvēks, tikko no rīta atvēris acis, vairs nevēlas iet uz darbu. Protams, tas ietekmē viņa profesionālo darbību, saziņu ar pacientiem un funkcijas, kuras viņš veic.

Treškārt, tā ir depersonalizācija, kad cilvēks sāk devalvēt savu darbību, krītas motivācija strādāt un pašcieņa. Pašlaik PVO (Pasaules Veselības organizācija) ir atzinusi izdegšanas sindromu kā slimību.

-Kāpēc notiek profesionāla izdegšana?

No pārslodzes, atbildības, no pastāvīga stresa un pastāvīgas komunikācijas ar cilvēkiem. Ir svarīgi atzīmēt, ka profesijas “no cilvēka cilvēkam”, kur persona sniedz pakalpojumus citai personai, ir pakļautas izdegšanas sindromam. Tie ir ārsti, skolotāji, apkalpojošās jomas darbinieki.

-Kā es varu noprast, vai man ir profesionāls izdegšanas sindroms?

Pirmie “zvaniņi”, kuriem ir jāpievērš īpaša uzmanība: pastāvīgi slikts garastāvoklis, no rīta jūs nevēlaties pamosties un doties uz darbu; sāk parādīties dažāda veida slimības, ja agrāk cilvēks praktiski neizmantoja slimības lapu, tagad viņš bieži slimo; izpaužas miega traucējumi, apātija; parādās konflikti darbā un ģimenē.

Tā rezultātā cilvēki sāk pašārstēties un dara to nepareizi – piemērs tam ir alkoholisms un citas atkarības.

-Kāda būtu izdegšanas sindroma profilakse.

Pirmkārt, tā ir pareiza uzvedība, lai atbalstītu sevi psihoemocionāli. Ja nerunāt par psihologu, tad tas ir pareizs uzturs, pastaigas svaigā gaisā, sports, pozitīvas emocijas, saziņa ar ģimeni, vienkārši sakot – maksimāla pozitīvu emociju saņemšana.

Bet tas viss, protams, ir labi, taču, ja trūkst laika un ir pandēmija, ir grūti atrast pozitīvas emocijas. Un kur es varu gūt pozitīvas emocijas, ja man ir slikts garastāvoklis un laimes hormons netiek ražots ķīmiskajā līmenī?

Šim nolūkam ir pašregulācijas paņēmieni – to ir milzīgs skaits, tie visi ir atšķirīgi, un cilvēks izvēlas sev un savam temperamentam piemērotu tehniku. Pamati ir diafragmas elpošana, relaksācija, vizualizācija, krāsu terapija un mūzikas terapija.

Bet jebkuram lielam kolektīvam ir savas problēmas – noteikti visi domā “Ja es iešu pie psihologa, tad citi paskatīsies un teiks, ka esmu traks.” Bet 21. gadsimtā psiholoģija ir gājusi tālu uz priekšu, un šādas domas ir pagātnes relikts. Cilvēki baidās, ka es kādam pastāstīšu, par ko mēs runājām seansā, bet manas profesijas pamatā ir konfidencialitāte. Ja es kādam kaut ko izstāstu, tad, piedodiet, kurš nāks pie manis?

-Kā būtu jārīkojas uzņēmuma vadībai, ja uzņēmuma darbiniekiem tiek novērots izdegšanas sindroms?

Redziet, šeit ir svarīgi, lai šī palīdzība nekļūtu par vadības spiedienu. Jūs nevarat vienkārši pateikt darbiniekam doties pie psihologa, jums ir jāizglīto cilvēki un jāsniedz viņiem informācija – ko psihologs dara un kāpēc tas ir vajadzīgs. Ir jāparāda cilvēkiem, ka ir normāli saņemt kvalificētu palīdzību psiholoģiskās veselības ziņā.

-Pastāstiet par NVD projektu.

Nacionālais veselības dienests izstrādāja programmu “Esošā medicīniskā personāla resursa psihoemocionāls atbalsts un tā monitorings”, kas sevī ietver divus apakšpasākumus: slimnīcu darbinieku psihiskās veselības stāvokļa monitorēšana un palīdzības saņemšanas iespēju organizēšana, kā arī psihoemocionālā atbalsta kabineta izveidošana, kur slimnīcas personāls varēs saņemt psiholoģiskās konsultācijas.

Tieši mēs ar kolēģi kļūvam par projekta pārstāvjiem – mēs sniegsim individuālās konsultācijas Daugavpils reģionālās slimnīcas darbiniekiem. Tas ir bezmaksas pakalpojums, konsultācijas notiks Māmiņu skolas telpās (Sieviešu klīnika, 3. stāvs). Pieteikties var pa tālruni 29793078 (Iveta) un 29813624 (Aleksejs).


Back to top