Leikocitārā formula un eritrocītu morfoloģija

E-pieraksts

Leikocitārā formula un eritrocītu morfoloģija

TESTA APRAKSTS

Asinis ir “šķidrie” audi, kas izpilda daudz dažādu funkciju, tajā skaitā: skābekļa transports un dažādu barības vielu transports. Asinis sastāv no plazmas un formelementiem: eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. Leikocitārā formula ir dažādu formelementu procentuālā attiecība. Nosaka cik daudz uz 100 šūnām ir limfocītu, neitrofīlo leikocītu, eozinofīlo un bazofīlo leikocītu, monocītu. Pie rupjām novirzēm lekocitārā formula tiek noteikta manuāli – ar mikroskopa palīdzību.

 

Eritrocītu izskats iztriepē vat atšķirties, ko nosaka dažādi veselības stāvokļi. Normāls eritrocīts ir apaļš vai nedaudz ovālas formas, ar šūnas diametru 6.5-8.0 mkm, abpusēji ieliekts, bez kodola, bez graudainības, bez ieslēgumiem. Krāsojas vienmērīgi, nedaudz tumšāk malās.

Ja eritrocītā redzams kodols – tad to sauc par normoblastu.

Anizocitoze ir eritrocītu lieluma maiņa un eritrocītu lieluma izkliede. Anizocitozes pakāpi var novērtēt arī  pēc RDW (eritrocītu lieluma izkliedes) rādītāja.

Eritrocīti pēc lieluma tiek iedalīti:

  • Makrocītos (>9mkm) – sastop pie megaloblastikām anēmijam;
  • Megalocītos (>12mkm) – sastop pie megaloblastikām anēmijam;
  • Mikrocītos (<6.5mkm) – sastop visbiežāk pie dzelzs deficīta anēmijām.

Poikilocitoze – eritrocītu formas maiņa. Nosaka smagi noritošu anēmiju. Eritrocīti pēc formas var būt: ovalocīti, sferocīti, ehinocīti, akantocīti, stomatocīti, mērķveida eritrocīti, šistocīti, sirpjveida šūnās, “asaru” piliena eritrocītos.
Eritrocīti vat atšķirties pēc sava krāsojuma . Anizohromija – eritrocītu krāsojuma dažādība, kas liecina par dažādu hemoglobīna saturu tajos.

  • Hipohromija – eritrocīti krāsojas hipohromi, tie satur maz hemoglobīna.
  • Hiperhromija – eritrocīti bagātīgi satur hemoglobīnu.
  • Polihromatofīlija – parasti ir nenobrieduši eritrocīti, kuri krāsojas pelēk-violēti.

Eritrocītos sastop dažādus ieslēgumus:

  • bazofilā punktainība ir zilas granulas, kas norāda uz kaulu smadzeņu intoksikāciju.
    Sastop pie saindēšanās ar cinku, arsēnu, dzīvsudrabu, pie B12 deficīta anēmijas;
  • Žolī ķermenīši – sīki, tumši zili ieslēgumi (viens, retāk – divi) parasti atrodas megaloblastos.  Ir traucēta šūnas atbrīvošanās no kodola;

Kebota gredzeni – bāli, sārti ieslēgumi gredzena, elipses vai astoņnieka veidā. Tie ir kodolu membrānas paliekas.

PACIENTA SAGATAVOŠANA

Vēlams analīzes nodot no rīta tukšā dūšā (pēc 8-14 stundu badošanās perioda). Vai arī dienas laikā nogaidot 4 stundas pēc vieglās maltītes.

Ūdeni dzert atļauts.

Iepriekšējā dienā vēlams samazināt fizisko un psihoemocionālo slodzi.

Ieteicams sākot no iepriekšējā vakara nelietot alkoholu.

INDIKĀCIJAS

Leikocitāro formulu ieteicams nozīmēt:

  1. plānā profilaktiskās apskates laikā;

2.pie pacienta hospitalizācijas;

  1. infekciju, iekaisumu, hematoloģisko slimību diagnostikai;

4. ārstēšanas efektivitātes un slimības norises uzraudzībai.

REZULTĀTU INTERPRETĀCIJA

WBC (white blood cells). Šūnas ar kodolu, kuru galvenais uzdevums aizsargāt organismu. Leikocīta funkcijas un dzīvildze ir atkarīga no tā, pie kuras populācijas ir pieskaitāms leikocīts.

Leikocītu skaits paaugstināts:

  1. fizioloģiskā leikocitoze (emocionālā un fiziskā pārpūle, sauļošanās, nosalšana, ēšana, grūtniecība, mēnešreizes);
  2. iekaisuma procesi, infekcijas;
  3. stāvoklis pēc ķirurģiskās iejaukšanās;
  4. intoksikācija;
  5. apdegumi un traumas;
  6. iekšējo orgānu infarkti;
  7. ļaundabīgās saslimšanas;
  8. hemoblastozes.

Leikocītu skaits samazinās:

  1. Vīrusu un dažas hroniskas infekcijas;
  2. Medikamentu lietošana (antibakteriālie līdzekļi, citostātiķi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tireostātiķi un c.)

3.Autoimūnās saslimšanas;

  1. Jonizējošā starojuma ietekme;
  2. Kaheksija;
  3. Anēmijas;
  4. Splenomegālija;
  5. Hemoblastozes.

 

Dažādas leikocītu populācijas izpilda dažādas funkcijas, tāpēc to atsevišķas novirzes ir ļoti svarīgas. Leikocitārās formulas normas ir atkarīgas no vecuma.

Jāatceras arī to, kā novirzes dažādu leikocītu populāciju vidū  var būt absolūtās  un relatīvās (izsaka %).

Neitrofīlie leikocīti ir ar segmentētu kodolu un granulām citoplazmā. Galvenā nozīme: cīņa pret baktērijām. Neitrofīlie tās atpazīst, ķer un iznīcina. Dzīvo aptuveni 15 diennaktis. Šos leikocītus ražo kaulu smadzenes, iziet asinīs un pēc 8-10 stundām iekļūst perifēros audos. Neitrofīliem leikocītiem ir īpatnība atgriezeniski pielipt pie asinsvada sienas. Tāpēc pie kādas stimulācijas neitrofīlo leikocītu daudzums var ļoti ātri pieaugt.

Par neitropēniju uzskata

Neitrofīlo leikocītu skaits, kas ir mazāks par

500/µL  var novest pie nozīmīgām izmaiņām organisma aizsardzībā.

Neitrofīlo leikocītu līmeņa pieaugumu novēro pie:

  1. vairākums saslimšanu, ko izraisa bakteriālās infekcijas;
  2. iekaisīgie procesi;
  3. stress un fiziskā pārpūle;
  4. iekšējo orgānu infarkti;
  5. stāvoklis pēc ķirurģiskām manipulācijām;
  6. medikamentu lietošana (kortikosteroīdi, heparīns, acetilholīns);
  7. endogēnās intoksikācijas;
  8. ļaundabīgie audzēji.

Neitrofīlo leikocītu līmeņa samazināšanos novēro pie:

  1. dažām baktēriju izraisītām infekcijām (vēdertīfs, paratīfs, bruceloze, tuberkuloze), vīrusu (gripa, masalas, vējbakas, vīrushepatīti, masaliņas), vienšūņu izraisītām infekcijām (malārija), riketsiju (izsitumu tīfs), hroniskām infekcijām cilvēkiem gados un novajinātiem pacientiem;
  2. medikamentu lietošanas (antibakteriālie līdzekļi, pretvīrusu medikamenti, psihotrop[ie līdzekļi, antihistamīnie līdzekļi, pretkrampju līdzekļi, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi);
  3. anēmijām;
  4. hipersplēnisma;
  5. pie iedzimtās neitropēnijas;
  6. anafilakses;
  7. tireotoksikozes;
  8. citostātiķu lietošanas. Pretaudzēju preparātiem.

 

Limfocīti ir nelielas šūnas ar nesegmentētu kodolu. Dzīvo no dažām dienām līdz vairākiem gadiem. To funkcija ir atpazīt dažādus antigēnus ar saviem  unikāliem virsmas receptoriem. Limfocīti veido humorālo imūno atbildi, sintezējot antivielas pret svešām olbaltumvielām (antigēniem). Veido arī celulāro imunitāti – iznīcina dažādas šūnas (transplantāta atgrūšana, pretaudzēju imunitāte, imunitāte pret intracelulāriem parazītiem, arī vīrusiem). Dažas šūnas paliek par atmiņas šūnām un saglabā informāciju par iepriekš sastapto antigēnu.  Tāpēc nākošajā reizē imūnā atbilde ir ātrāka un spēcīgāka. Limfocīti sintezē un sekrētē asinīs dažādas olbaltumvielu struktūras – citokīnus, kas palīdz regulēt iekaisuma procesu.

Limfocītu skaits pieaug pie:

1.pie visām saslimšanām, ko izsauc vīrusi;

  1. dažu medikamentu lietošanas (levodopa, fenitoīns, valproiskābe, narkotiskie, analgētiķiem un c.);
  2. Asins sistēmas saslimšanas: hroniskā limfoleikoze, limfomas leikemizācijas periodā, smago ķēžu slimības);
  3. saindēšanās ar tetrahloretānu, svinu, arsēnu, oglekļa disulfīdu;

Limfocītu skaits samazinās pie:

1.akūtā iekaisuma periodā;

  1. pie dažu medikamentu lietošanas (glikokortikoīdi, citostātiķi);
  2. aplastiskās anēmijas;
  3. imūndeficītiem;
  4. nieru mazspējas;
  5. sistēmiskās sarkanās vilkēdes;
  6. pēc rentgenapstarojuma;
  7. onkoloģisko saslimšanu terminālā stadija;
  8. miliārā tuberkuloze;
  9. limfogranulomatoze.

 

Monocīti ir lielas šūnas ar nesegmentētu pakāvveidīgu kodolu. Dzīvo aptuveni 1 diennakti, tālāk diferencējoties par audu makrofāgu. Audu makrofāgs dzīvo vairākus gadus. Funkcijas ir līdzīgas neitrofīliem leikocītiem, bet spēcīgākas. Atpazīst, ķer un iznīcina baktērijas un sēnes. Fagocitē arī bojā gājušos leikocītus un šūnas, gatavojot vietu reģenerācijas procesiem.

Limfocītu skaits pieaug pie:

  1. akūtam un hroniskām infekciju slimībām un iekaisumiem;
  2. pēc infekcijas saslimšanas;
  3. autoimūnām slimībām;
  4. ļaundabīgam saslimšanām;
  5. onkohematoloģiskām saslimšanām;
  6. saindēšanās ar tetrahloretānu, fosforu.

Limfocītu skaits samazinās pie:

  1. medikamentiem (glikokortikoīdiem, citostātiķiem);
  2. pieogēnam infekcijām;
  3. aplastiskās anēmijas;
  4. šoka stāvokļiem;
  5. onkohematoloģiskām saslimšanām.

 

Eozinofīlie leikocīti ir ar segmentētu kodolu un vienmērīgi graudainu citoplazmu. Līdzīgi neitrofīliem spēj atpazīt, noķert un iznīcināt, bet to galvenā funkcija ir cīņa ar parazītiem un alerģisko reakciju kontrole. Asinīs atrodas ne vairāk kā stundu, pēc kā pāriet audos.

Par eozinofīliju uzskata

Gadījumos, kad absolūtais eozinofīlu skaits ir ne mazāk par 1500 mikrolitrā ilga laika periodā, tad iespējama iekšējo orgānu infiltrācija ar eozinofīliem, iedarbība ar toksīniem un toksiskiem skābekļa maiņas galaproduktiem, kā arī ar granulārām olbaltumvielām,  kā rezultātā novēro orgānu bojājumus.

Par absolūtu eozinopēniju uzskata..

Eozinofīlo leikocītu skaits pieaug pie:

  1. alerģiskiem stāvokļiem, tajā skaitā arī medikamentu alerģijas;
  2. ādas slimības (dermatīts. ekzēma);
  3. paraziti;
  4. akūts periods pie dažām infekcijām (skarlatīna, vējbakas, tuberkuloze, infekciozā mononukleoze, gonoreja);
  5. sistēmiskās iekaisuma slimības;
  6. plaušu slimības – sarkoidoze, plaušu eozinofīlā pneimonija, Langerhansa šūnu histiocitoze, Leflēra slimība.
  7. Onkohematoloģiskās slimības un ļaundabīgās slimības.

Eozinofīlo leikocītu skaits samazinās pie:

  1. iekaisuma procesa sākumstadija;
  2. smagas strutainas saslimšanas;
  3. šoka stāvokļi;
  4. saindēšanās ar smagiem metāliem.

 

Bazofīlie leikocīti ir šūnas ar segmentētu kodolu un lielām dažāda izmēra un formas granulām citoplazmā. Asinīs atrodas 2.5 dienas. Galvenā funkcija ir piedalīšanās dažāda tipa alerģiskajās reakcijās.

Bazofīlo leikocītu skaits pieaug pie:

  1. alergiskie stāvokļi, arī pie alerģijām uz medikamentiem;
  2. čūlains kolīts;
  3. hroniskās hemolītiskās anēmijas;
  4. dažas infekcijas (gripa, vējbakas, tuberkuloze);
  5. ļaundabīgās saslimšanas un onkohematoloģiskās saslimšanas.

 

Papildus šūnu subpopulācijas:

Atipiskie mononukleāri – limfocītu rindas šūnas ar dažādu morfoloģiju. Parādās pie vīrusu slimībām, visbiežāk pie Ebšteina Barra infekcijas (infekciozā mononukleoze), bet var būt arī pie citiem vīrusiem.

Plazmatiskās šūnas – plazmocīti – limfocītu rindas šūnas, kas ražo antivielas. Atrodas limfatiskajos audos, liesā. Asinīs parādās pie infekciju slimībām. 1-2% leikocitārā formulā ir normas variants. Plazmocītu palielināts skaits (>10%) liecinas par iespējamo onkohematoloģisku slimību.

Stabiņveidīgie neitrofīlie leikocīti – tie ir “jauni” neitrofīlie ar nesegmentētu kodolu. Normā to daudzums ir no 1 – 6 % leikocitārā formulā. Daudzuma palielinājums raksturīgs iekaisumiem un infekcijām.

Mielocīti – nenobriedušas granulocitārās rindas šūnas, stabiņveida neitrofīlo leikocītu priekšteči. To klātbūtne liecina par infekcijas vai iekaisuma esamību. Var parādīties arī pie dažu medikamentu lietošanas. To klātbūtne grūtnieču un jaundzimušo asinīs ir normas variants. Nenobriedušu šūnu liels daudzums un balsti asinīs raksturīgi onkohematoloģiskām slimībām.

Blasti – nenobriedušas nediferencētas šūnas. Normā asinīs tās nav sastopamas. To klātbūtne raksturīga onkohematoloģiskām slimībām.

 

Eritrocītu morfoloģiskās izmaiņas:

Normāls eritrocīts ir apaļš vai nedaudz ovālas formas, ar šūnas diametru 6.5-8.0 mkm, abpusēji ieliekts, bez kodola, bez graudainības, bez ieslēgumiem. Krāsojas vienmērīgi, nedaudz tumšāk malās. Ja eritrocītā redzams kodols – tad to sauc par normoblastu.

Anizocitoze ir eritrocītu lieluma maiņa un eritrocītu lieluma izkliede. Atbildēs anizocitozes pakāpe tiek izteikta krustos (1+, 2+, 3+). Anizocitozes pakāpi var novērtēt arī  pēc RDW (eritrocītu lieluma izkliedes) rādītāja.

Eritrocīti pēc lieluma tiek iedalīti:

  • Makrocītos (>9mkm) – sastop pie megaloblastikām anēmijam;
  • Megalocītos (>12mkm) – sastop pie megaloblastikām anēmijam;
  • Mikrocītos (<6.5mkm) – sastop visbiežāk pie dzelzs deficīta anēmijām.

Poikilocitoze – eritrocītu formas maiņa. Nosaka smagi noritošu anēmiju. Smaguma pakāpe tiek izteikta krustos (1+, 2+, 3+). Eritrocīti pēc formas tiek iedalīti ovalocītos, sferocītos, ehinocītos, akantocītos, stomatocītos, mērķveida eritrocītos, šistocītos, sirpjveida šūnās, “asaru” piliena eritrocītos.
Anizohromija – eritrocītu krāsojuma dažādība, kas liecina par dažādu hemoglobīna saturu tajos. Smaguma pakāpe tiek izteikta krustos (1+, 2+, 3+).

  • Hipohromija – eritrocīti krāsojas hipohromi, tie satur maz hemoglobīna.
  • Hiperhromija – eritrocīti bagātīgi satur hemoglobīnu.
  • Polihromatofīlija – parasti ir nenobrieduši eritrocīti, kuri krāsojas pelēk-violēti.

Eritrocītos sastopamie ieslēgumi:

  • bazofilā punktainība ir zilas granulas, kas norāda uz kaulu smadzeņu intoksikāciju.
    Sastop pie saindēšanās ar cinku, arsēnu, dzīvsudrabu, pie B12 deficīta anēmijas;
  • Žolī ķermenīši – sīki, tumši zili ieslēgumi (viens, retāk – divi) parasti atrodas megaloblastos.  Ir traucēta šūnas atbrīvošanās no kodola;

Kebota gredzeni – bāli, sārti ieslēgumi gredzena, elipses vai astoņnieka veidā. Tie ir kodolu membrānas paliekas.


Back to top