DRS otolaringologu rīcībā nonācis jaudīgs operāciju mikroskops

5. jūlijā Daugavpils reģionālajā slimnīcā tika veikta pirmā otolaringoloģiskā auss operācija, izmantojot tikko iegādāto moderno operāciju mikroskopu, kā ražotājs ir uzņēmums Zeiss.

Nonāk jaunā līmenī

Progresīvā tehnika ir ievērojami paplašinājusi LOR speciālistu – ārstu Renātas Klagišas un Jūlijas Starinskas – iespējas. Jaunais mikroskops tiks izmantots, pirmkārt, ausu operācijās, lai gan tā pielietojums ir vēl plašāks – piemēram, tas būs noderīgs, lai noņemtu tādus veidojumus no balss saitēm kā polipus vai mezgliņus. Daugavpilī un Latgalē kopumā šāda līmeņa mikroskops būs pieejams pirmoreiz – agrāk reģiona iedzīvotājiem augstas izšķirtspējas optika bija pieejama Rīgā.

Sava mikroskopa esamība ļaus operēt sarežģītos gadījumos, tostarp ar ķirurgu piesaisti no galvaspilsētas. Pieredzējušu kolēģi varēs uzaicināt, kad tiks savākta slimnieku grupa ar līdzīgiem simptomiem, un pēcoperācijas aprūpi pacienti saņems uz vietas, netālu no mājām.

Mikroskops ir jaudīgs un vienlaikus mobils; aparatūru pēc nepieciešamības būs iespējams izvietot jebkurā no operāciju bloka desmit zālēm. Ar šo mikroskopu saņemtā attēla kvalitāte, lielais asuma dziļums un lielisks operācijas lauka apgaismojums, ergonomiskums ļauj iegūt maksimālu informāciju diagnostikai un veikt augstas kvalitātes ārstēšanu. Mikroskops aprīkots ar papildu okulāriem asistentam, caur kuriem viņš var novērot visu notiekošo un paredzēt katru ķirurga darbību operācijas posmos. Datoraprīkojums ļauj ierakstīt visu operāciju norisi, lai ķirurgs vēlāk varētu analizēt savas darbības kopā ar kolēģiem un atklājumus prezentēt zinātniskās konferencēs.

Atgādinām, ka 2020. gada oktobrī pēc piespiedu pārtraukuma DRS atkal sāka veikt otolaringoloģiskās operācijas – tai skaitā adenotomiju (adenoīdu izņemšana), timpanostomiju (bungplēvītes šuntēšana), tonsilektomiju (mandeļu izņemšana), septoplastiku (deguna starpsienas korekcijas operācija) u.c. Jau 2. decembrī mediķi saņēma vienkāršāku mikroskopu, kas ir daļa no darbstacijas, kas paredzēta ambulatoro pacientu apskatei ar dažādām ausu slimībām. Otolaringoloģisko pacientu plūsma DRS ir liela.

Operācija nav panaceja, bet reizēm bez tās neiztikt

“Tā saucamie LOR orgāni ir sarežģītas struktūras dzirdes, līdzsvara, ožas, elpošanas, runas funkcijām. Un slimības, kas šīs struktūras skar, var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti,” skaidro J. Starinska. Dr. R. Klagiša rāda dzirdes kauliņus vien dažu milimetru lielumā – āmuriņu (malleus), laktiņu (incus) un kāpslīti (stapes), ar kuriem strādāt bez mūsdienu optikas palīdzības ir bīstami. Dzirdes kauliņu protezēšanas operācija var ilgt vairākas stundas – tas ir īstens juvelierdarbs. Jānorāda, ka pat Rīgā šādas operācijas notiek nesen.

Dzirdes kauliņi (āmuriņš, laktiņa, kāpslītis).

Skaņas uztveres mehānisms sākas ar skaņas vilni, kas nonāk auss ejā un izraisa bungplēvītes vibrāciju, bungplēvīte nosūta spiedienu uz dzirdes kauliņiem, kuri caur sviru mehānismu, samazina skaņas viļņa spiedienu līdz pieņemamajam un sūta impulsu iekšējai ausij. Visiem elementiem jāfunkcionē saskaņoti. Iekaisuma gadījumā par visvājāko vietu uzskatāma bungplēvīte – iekaisuma dēļ tā mēdz plīst, bet tai piemītošās īpašības pašas spēj likvidēt radušos perforāciju, bet gadās, ka tā nenotiek, un caurums bungplēvītē neaizaug un izveidojas hronisks vidusauss iekaisums.

Iespējams, visbīstamākais hroniska vidusauss iekaisuma gadījumā ir tas, ka to nepavada sāpes – iekaisums attīstās pamazām. Pacients vēršas pie ārsta, kad ievēro regulārus izdalījumus no auss, saskaras ar reiboni vai zaudē dzirdi. Iekaisums bojā dzirdes kauliņus, var veicināt to lūzumus, kustīguma zudumu rētaudu dēļ, visbeidzot, uz iekaisuma fona bungdobumā var rasties veidojums – holesteatoma, lai gan labdabīgs, tas spēj noārdīt kaulus, bojāt dzirdes kauliņus, to locītavas – dzirdes kauliņu ķēde tiek pārrauta un cilvēks pakāpeniski kļūst vājdzirdīgs.

Protams, operācija nav panaceja. Operācijas ceļā, piemēram, nevar vērst par labu dzirdes pasliktināšanos vecuma dēļ vai atrisināt dzirdes nerva problēmas. Tomēr hroniska vidusauss iekaisuma izraisītos bojājumus dažkārt var labot tikai ķirurģiskas iejaukšanās rezultātā.

Higiēnas prasību ievērošana ļaus izvairīties no problēmām

Kā pareizi rūpēties par ausīm? R. Klagiša un J. Starinska uzsver: Pirmkārt, ausis nedrīkst tīrīt ar vates kociņiem. Tie domāti grima uzklāšanai. Ar vates kociņu auss sērs tiek iebīdīts dziļāk auss ejā, kā rezultātā izveidojas ļoti blīvs sēra korķis tuvu bungplēvītei – no tā pēc tam atbrīvoties ir ļoti sarežģīti.

No otoķirurģijas kursiem saglabāts deniņu kauls ar atvērtām mastoidālām šūnām, kur iekaisuma dēļ veidojas mastoidīts.

Arī ārējās auss ejas iekaisums dažkārt rodas no ausu tīrīšanas ar kosmētiskajiem vates kociņiem. Ar vates kociņu viegli noberzt auss ejās ādu, radot mikroplaisas, caur kurām iekļūst infekcija – auss sāk sāpēt, tā šķiet aizlikta.

Tāpēc, mazgājot galvu, pietiek paberzt ārējās auss eju ar pirkstiem – tiktāl, cik iet iekšā mazais pirkstiņš (tieši tas ir drošs dziļums). Pēc mazgāšanās ausis nosusina ar dvieļa stūrīti. Normālā stāvoklī auss ejas aizsprostojums neveidojas – sērs iznāk pats, bet tā daudzums cilvēkiem var būt atšķirīgs.

“Daba jau ir izlēmusi mūsu vietā,” stāsta R. Klagiša. “Ādas šūnas virzās no bungplēvītes centra uz perifēriju un pa auss eju uz ārpusi, atdaloties tās izgrūž sēru.”

Tagad, vasaras periodā, pacienti sāk biežāk vērsties ar t. s. peldētāja ausi – pēc peldes stāvošā ūdenskrātuvē ar mikroorganismiem bagāts ūdens nonāk ausu ejā un veido auss ejas iekaisumu. Reizēm izvilkt auss sēra korķi, veikt ārējās auss ejas kopšanu nepieciešams ārsta kabinetā – R. Klagiša un J. Starinska veic arī ambulatoro pieņemšanu. Jāatceras, ka nekomplicētas ausu, rīkles un deguna slimības ārstē ģimenes ārsti, bet LOR speciālista konsultācija ir nepieciešama, ja rodas sarežģījumi.


Back to top